Dabas fotogrāfija. Kādu aprīkojumu izvēlēties?

In Jaunumi On ceturtdiena, maijs 11, 2017 Skatījumi: 567
Vērtējums
1 2 3 4 5
Paldies par balsojumu!

Dabas fotogrāfija ir viens no populārākajiem žanriem, un teju ikviens ir uzņēmis vismaz kādu attēlu, kas ir uzskatāms par dabas foto. Bieži vien arī ceļojumos tiek uzņemti dažādi dabas skati, un pat ikdienas gaitās pilsētā var uzņemt augu, dzīvnieku, debesu un pat ainavu skatus.

Tā kā daba ir ļoti daudzveidīga un tikpat dažādi var būt fotogrāfu nolūki, nav iespējams pateikt vienu ideālo tehnikas komplektu. Gandrīz ar jebkuru kameru un pat telefonu ir iespējams fotografēt dabu, tomēr, lai iegūtu labākus rezultātus, ir vērts apdomāt atbilstoša aprīkojuma iegādi. Šeit apskatīsim daļu no tehnikas un aksesuāriem, kas varētu būt noderīgi dažādās situācijās fotografējot dabā.

Kamera

Kā jau sākumā minējām, dabu ir iespējams fotografēt ar dažādām kamerām. Jo vairāk papildu aksesuāri kamerai ir pievienojami, jo plašāku sižetu loku būs iespējams fotografēt.

Fotografējot ar telefonu vai līdzīgu kameru, iespējams, nāksies samierināties ar esošo optiku un uzstādījumu iespējām, taču ainavu un augu fotografēšanai ar to varētu pietikt.

Prasīgākam fotogrāfam noderēs nelielās bezspoguļa kameras, bet visplašākam iespēju spektram nāksies izmantot spoguļkameru.

Par papildu aksesuāriem parunāsim tālāk, bet arī pašas kameras īpašības var ietekmēt iegūstamo rezultātu.

Viens no būtiskiem parametriem ir ISO jutība. Jo augstāku to var uzstādīt un jo augstāka ir lietojamā ISO vērtība (maksimālais ISO, pie kā trokšņu līmenis vēl ir pieņemams), jo plašākas būs iespējas fotografēt dabā. Īpaši tas attiecas uz sliktiem gaismas apstākļiem, ar ko dabas fotogrāfam varētu nākties saskarties visai bieži. Pirms saullēkta, pēc saulrieta, naktī, ļoti apmākušās dienās un bezsniega ziemā augstāks ISO ļaus izmantot ātrāku slēdža ātrumu un fotografēt no rokas. Tā kā labs apgaismojums ainavām un lielāka dzīvnieku aktivitāte mēdz būt tieši šādos laikos, tas ievērojami paplašinās fotogrāfa iespējas. Jaunākām kamerām var izmantot tādas ISO vērtības kā 3200, 6400 vai pat augstāk, tomēr iesācēju līmeņa vai vecām kamerām bieži vien nevajadzētu lietot augstāk par ISO 800.

Svarīgi, lai kamerai būtu iespēja manuāli uzstādīt gan diafragmas atvērumu, gan slēdža ātrumu. Piemēram, fotografējot bēgošus dzīvniekus vai lidojošus putnus svarīgi ir izmantot vismaz 1/500sek vai ātrāku slēdzi, savukārt ainavai ir nepieciešams lielāks asuma dziļums (f8-f11).

Ekspozīcijas laiks, diafragmas atvērums un ISO jutība ir cieši saistīti parametri, un katrā situācijā ir jācenšas atrast pareizos uzstādījumus. Diafragmas atvērumu bieži vien ierobežo objektīva iespējas (piem., maksimālais ir f/4). Ekspozīcijas laiku ietekmē fotografējamais sižets – ātras kustības prasa lielāku slēdža ātrumu, un tāpēc nav iespējams izmantot zemāku un joprojām iegūt asu, fiksētu attēlu. Tāpēc bieži vien kompromisu nākas meklēt ISO jutībā. Vienmēr ir labāk iegūt asu attēlu ar vairāk trokšņa, nekā izplūdušu vai izkustējušos kadru un mazāk troksni. Ja vien tas nav darīts ar kādu īpašu māksliniecisku nolūku.

Vēl viens būtisks faktors kameras izvēlē ir tās noturība pret nokrišņiem, putekļiem un citiem nelabvēlīgiem apstākļiem. Nopietns dabas fotogrāfs, iespējams, turpinās fotografēt arī tad, ja līst lietus, vējš dzenā putekļus vai ir augsts gaisa mitrums. Protams, jebkurā gadījumā ir jārūpējas par kameras tīrību un saudzīgu lietošanu, tomēr papildu noturība pret elementiem šo pienākumu atvieglos un fotogrāfs varēs pievērsties dabas fiksēšanai.

Objektīvi

Ne visi objektīvi derēs visiem iespējamajiem sižetiem dabā. Protams, ir pieejami visai universāli objektīvi, taču tie bieži vien nespēj nodrošināt pietiekamu aigstu attēla kvalitāti.

Standarta objektīvi (normālie vai pamata) ir tādi, kam fokusa attālums ir 50mm vai tuvu tam. Tā radītais attēls ir līdzīgs cilvēka acs uztvertajam. Šādi objektīvi var būt gan fiksēti (ar nemainīgu fokusa attālumu), gan tālummaiņas (zoom, piem., 18-55mm). Ar standarta objektīviem var uzņemt ainavas, lielākus augus, dzīvnieku dzīves vietas, alas, midzeņus, putnu ligzdas, lielāku putnu olas un dažreiz nelielā attālumā pat kādus lielākus dzīvniekus.

Platleņķa objektīviem fokusa attālums ir mazāks, parasti no 10 līdz 40mm. Šāda objektīva redzes leņķis ir lielāks, tas ļauj kadrā ietvert plašāku ainu, lielāku asuma dziļumu un labi attēlo telpiskumu. Platleņķa objektīvus parasti lieto tur, kur jāietver plašs priekšplāns, piemēram, ainava ar ziedošu pļavu. Ar šādu objektīvu var uzņemt ainavas, dzīvnieku dzīves vietas un lielākus augus (kokus, krūmus). Reizēm izteiktā perspektīva var būt trūkums.

Teleobjektīvi (garfokusa) ir tādi, kam fokusa attālums ir virs 100mm. Tie ļauj izdalīt atsevišķas ainas vai detaļas un fotografēt tālus objektus, tāpēc ir īpaši piemēroti putnu un dzīvnieku fotografēšanai, kā arī augiem - ziediem, lapām, detaļām. Šiem objektīviem ir mazs asuma dziļums, kas ļauj objektu izdalīt no fona. Lielākiem dzīvniekiem un putniem derēs objektīvs ar fokusa attālumu līdz 300mm. Lai fotografētu tramīgus dzīvniekus, tālus un mazus putnus, ieteicams izmantot garāku objektīvu, taču tādi bieži vien ir lieli, smagi un dārgi, kā arī nepieciešams statīvs vai monopods.

Cita optika

Fotografējot īpaši mazus objektus, reizēm pietiek ar teleobjektīvu, tomēr bieži vien ir nepieciešams vēl lielāks palielinājums. Piemēram, maziem ziediņiem vai kukaiņiem. Tādā gadījumā var izmantot makro objektīvusstarpgredzenus vai makro lēcas.

Melnbaltajā filmu fotogrāfijā svarīgi bija krāsu filtri, lai iegūtu lielāku vai mazāku attiecīgo krāsu kontrastu. Digitālajā fotogrāfijā tas vairs nav nepieciešams, taču ir cita veida filtri, kas ir noderīgi ikvienam. Pelēkais jeb ND filtrs ļauj samazināt gaismas intensitāti, kas var būt noderīgi ūdens, ūdenskritumu un ainavu fotografēšanā. Graduālais ND filtrs ļauj fotografēt arī tad, kad debesis ir ļoti gaišas, bet zeme tumša. Polarizācijas filtrs noder debesu, ūdens un zaļo lapu fotografēšanai. UV un aizsargfiltri palīdzēs pasargāt objektīvu no nejaušiem skrāpējumiem.

Lai izvairītos no tiešu saules staru un pārmērīgas izkliedētās gaismas iekļūšanas objektīvā, jālieto saules blende. To ieteicams lietot vienmēr, bet īpaši slīpas gaismas apstākļos. Blende nedaudz aizsargā arī pret lietus lāšu un putekeļu nokļūšanas uz objektīva priekšējā stikla. Arī tad, ja kamerai gadās atsisties pret kādu koku vai akmeni, blende var pasargāt objektīvu no bojājumiem.

Papildu aksesuāri

Ēnu kontrastu izlīdzināšanai spilgtā saules gaismā fotografējot mazākus objektus (augu detaļas, kukaiņu oliņas, kūniņas, putnu ligzdas un olas u.c.), ir vēlams izmantot cita virziena papildu apgaismojumu. To var panākt gan ar zibspuldzi, gan atstarojošu materiālu - sudraba, zelta vai balto atstarotāju. Gaismas kontrasta mazināšanai fotografējamo objektu var arī aizsegt ar puscaurspīdīgu materiālu vai izkliedētāju, kas rada maigākus ēnas apstākļus.

Dažreiz var būt nepieciešams izcelt detaļas, augus vai dzīvniekus uz viendabīga vai speciālas krāsas fona. Tādā gadījumā ir jāparūpējas par saliekama fona līdzņemšanu. Te der atcerēties, ka tumšu objektu uzņemšanai vislabāk derēs gaišs fons un otrādi.

Nozīmīgs aksesuārs ainavu un daļā gadījumu putnu un dzīvnieku fotografēšanā ir statīvs. To izmanto vienmēr, kad gaismas apstākļu vai īpašas fotografēšanas tehnikas dēļ nepieciešams izmantot ilgāku ekspozīciju (parasti lieto, ja ekspozīcija ir garāka par 1/125sek). Ja tiek fotografēti putni vai dzīvnieki pie barotavām, migām vai ligzdām, arī tad var izmantot statīvu.

Dabas fotogrāfijā statīva vietā reizēm tiek izmantots monopods. Tas nedod tik daudz stabilitātes kā statīvs, tāpēc to nevar izmantot pie īpaši garām ekspozīcijām. Monopods palīdz dzīvnieku un putnu fotografēšanā, kad ir nepieciešama samērā brīva kameras kustība, taču gaismas apstākļi prasa izmantot ilgāku ekspozīcijas laiku, nekā iespējams no rokas. Monopods var noderīgs ne pārāk ātru objektu (sēdoši putni, dzīvnieki, kas nebēg) fotografēšanai vai kā atbalsts tad, ja tiek lietota smaga optika.

Reizēm ir izdevīgi izmantot pulti, lai kameru iedarbinātu no attāluma. Dabas fotogrāfijā tas varētu būt noderīgs gadījumos, kad, piemēram, kamera atrodas uz statīva netālu no putna ligzdas, taču fotogrāfs tur atrasties nevar, lai neizbiedētu putnus. Arī tad, ja tiek uzņemtas ilgas ekspozīcijas ainavas, lai mazinātu kameras izkustēšanās iespēju, ir ieteicams izmantot pulti.

Fotogafējot dzīvniekus vai putnus, noderīgs var būt binoklis vai tālskatis, ar ko vispirms pārlūkot attālas vietas.

Dodoties fotografēt dabā uz ilgāku laiku, vienmēr ir svarīgi parūpēties par rezerves bateriju, ko glabāt sausā, drošā un mēreni siltā vietā.

Ja paredzēts ilgstoši fotografēt sliktos laikapstākļos vai kamerai nav aizsardzība pret nokrišņiem, ir vērts padomāt par lietus aizsargu. Gadījumā, ja ir plānots tieši pie ūdens, no ūdens līmeņa vai pat zem tā, tad ar aizsargu vien nepietiks un nāksies izmantot speciālu ūdensdrošu korpusu.

Paņem visu līdzi!

Pirms doties fotografēt, ir svarīgi pārbaudīt, vai viss vajadzīgais ir paņemts līdzi un droši iepakots. Kameru un optiku visdrošāk pārnēsāt speciālā somā. Atkarībā no tehnikas daudzuma un pārvietošanās veida un attāluma, var izmantot mugursomas vai plecu somas. Lai pārnēsātu kameru un tai varētu ātri piekļūt, piedāvājam izmanto speciālu jostu B-grip. Arī kakla vai plecu siksnas un plaukstas siksniņas var palīdzēt kameras drošai pārnēsāšanai un lietošanai.

Turpmākajos rakstos apskatīsim, kam ir jāpievērš uzmanības dabas fotogrāfijās, kā arī dosim ieteikumus atsevišķu dabas ainu un sižetu fotografēšanā.

Lai došanās dabā ir patīkams un produktīvs laiks!

Foto: Aleksandrs Galaks, Dace Znotiņa un pixaby.com