Pentax K-1 Mk II apskats

In Jaunumi On trešdiena, septembris 5, 2018 Skatījumi: 805
Vērtējums
1 2 3 4 5
1zvaigzne
Paldies par balsojumu!

Pirmo reizi paņemot rokās šo 36 megapikseļu pilnā kadra (Full Frame) kameru, radās priekšstats, ka, tai izkrītot no rokām, salūzīs zeme, nevis kamera, jo tās uzbūve liekas ļoti stingra un stabila. Metāla korpuss un ļoti stingrie kontroles slēdži tiešām visu laiku atgādina par to, ka rokās nav nekāda spēļmantiņa, bet nopietns darba zirgs.

Pentax K-1 Mark II

Uzbūve un izturība

Pirmajā izmēģināšanas dienā man gadījās fotografēt kāzas diezgan lietainos apstākļos, bet gan kamerai, gan abām lēcām (Pentax 100mm f/2.8 macro un Pentax 24-70 f/2.8 zoom) ir WR, jeb “laika apstākļu droša” uzbūve, kas mani mierināja. Īpaši 27-70mm lēca izskatās pēc tādas, ar kuru varētu (bet nedrīkst) arī ņurkot, jo tā ir kārtīgi nopakota, un ar gumiju pārklātie fokusa un zoom riņķi palīdz ar to darboties arī tad, kad tā ir izmirkusi, jo pirksti pa šo gumiju neslīd nemaz.

Ergonomika kamerai ir patīkama - “grip”, jeb rokturis ir liels un ērts. Kamera ir diezgan smaga, bet ne tik smaga, lai ļoti piekustu, to lietojot visu dienu (tiesa, ceļojumiem es ieteiktu pameklēt kādu vieglāku alternatīvu). Ja sanāk strādāt tumsā – kamerai ir speciāla podziņa, kas ieslēdz apgaismojumu visām kontrolēm un atvieglo lēcas nomainīšanu arī sliktāka apgaismojuma apstākļos. Visi kontroles rīki ir ērti pieejami un atrodami, pavadot tikai 10 minūtes pie kameras un nerokoties caur instrukcijām. Arī attēla apskatīšanas režīms ir diezgan ērts, tiesa, neatradu iespēju atzīmēt vairākas bildes dzēšanai – vai nu viena, vai visas (bet, iespējams, es neatradu, bet tāda funkcija ir).

Kameras funkcijas – pārāk daudz, lai tās uzskaitītu, tāpēc izcelšu tikai to, ko vēlējos izmēģināt visvairāk, un savas pārdomas par to.

Ekrāns

Pagriežams ekrāniņš – ja kādreiz patīk pabildēt virs pūļa vai no zema leņķa, neguļoties zemē - šis ekrāns ir izcili pagriežams un lietojams arī portreta režīmā. Nederēs pašiņiem, jo grozāms tikai kameras aizmugurē, bet pietiekoši daudzpusīgs ikdienas lietošanai. Tiesa, izmantojot ekrānu šādi, parādās vēlme lietot live view (reāllaika attēla apskati), lai paskatītos, uz kurieni tad tieši kamera skatās un kas ir fokusā, bet tur parādās neliela problēma. Izmantojot Live view režīmu, kamera paceļ spoguli, lai atklātu sensoru un mēs vispār varētu ekrāniņā redzēt, kas notiek, bet tas pasliktina autofokusa darbību. Live view iesaku izmantot tikai nekustīgiem objektiem (klusā daba, ainavas, arhitektūra utt.), jo tradicionāli DSLR kamerām lieliska fokusa nodrošināšanai tiek pielietots iebūvētais spogulis.

Ekrāns nav skārienjūtīgs, bet es esmu viens no tiem, kas domā, ka tas nav būtiski, jo pogu izkārtojums (pie kura ir jāpierod katrai kamerai) ir ļoti ergonomisks, un nerodas nepieciešamība pēc skārienjūtīga ekrāna. Arī fokusa punktu pārslēgšana ir pietiekoši ērta un ātra bez ekrāna spaidīšanas.

Ekrāna izšķirtspēja arī ir ļoti laba - arī nepietuvinot attēlus, lielākoties ir saprotams, kuras bildes ir fokusā un kuras nav. Krāsas ir diezgan precīzas un īpaši neatšķiras no tām, kuras vēlāk redzamas datora ekrānā. Patīkami arī tas, ka ekrāna spilgtumu var ātri un viegli pieregulēt atkarībā no vides, kurā fotografējam – ja ir spilgta saule, pagriežam spilgtāk, lai neko nepalaižam garām – ja ir tumšs kaktiņš, pagriežam spilgtumu uz leju, lai nežilbinātu sevi un citus.

Fokusēšana

Vēl nedaudz par fokusu – kamēr nelietojam live view, viss ir vislabākajā kārtībā – kamera fokusē diezgan veikli (tiesa, ar 100mm makro objektīvu fokuss ir diezgan skaļš un manāmi lēnāks, nekā ar 24-70mm zoom lēcu), bet problēma radās, mēģinot nofotografēt ainavas lietus laikā - kamera turpināja meklēt fokusu un slēdzis tā arī nenostrādāja, kamēr netika ieslēgts manuālais fokuss. Citādi nebija problēma mainīt fokusa punktus no vienas vietas uz citu un ātri tvert garām slīdošos mirkļus.

Fotografējot cilvēkus, kuri strauji pietuvojas, vai strauji attālinās, un izmantojot continuous focus mode, labi iznāca apm. 80% attēlu, kas nav slikts rādītājs, bet jāsaka, ka būtu jāveic kārtīgāks tests, lai šo skaitli apstiprinātu, un jāņem vērā, ka apstākļos, kādos fotografēju es, gaismas nebija daudz.

Citas funkcijas

Optiskais skatu meklētājs ir liels un ērts. Man patika arī iespēja uzlikt “režģi”, kas palīdz ar kompozīciju, jo, kamēr nebiju pieradis pie tā, cik liels ir skatu meklētājs, pieļāvu daudz kadrēšanas kļūdu. :)

Par baterijas ietilpību sūdzēties nevar – izvilku pilnu dienu un uztaisīju pie 800 kadriem ar vienu uzlādi – tā vēl aizvien ir DSLR priekšrocība pār bezspoguļa kamerām.

Ja esat profesionālis un bieži fotografējat saviesīgus pasākumus vai vienkārši novērtējat to, ka jūsu bildes ir drošībā, tad noteikti novērtēsiet to, ka šai kamerai ir divas SD karšu ligzdas.

Attēla kvalitāte

36 megapikseļi nodrošina iespēju izdrukāt arī diezgan lielus attēlus, kas ir labi, ja plānojat fotografēt plakātu izdrukai. Ja ne, varat droši iestatīt mazāka izmēra attēlu uzņemšanu, un ietaupīsiet vietu uz atmiņas kartes bez īpašas attēla kvalitātes zaudēšanas.

Lielais sensors nodrošina to, ka fotoaparāts “noķer” diezgan daudz gaismas un pat fotografējot patumšās telpās, uzstādot ISO uz 64000 attēli ir pat ļoti lietojami, un grauds nekrīt acīs. Kolīdz ejam pāri 128000, jau parādās diezgan manāms troksnis un, lai arī tā ir gaumes lieta, es uzskatu, ka tik augstu pat nav nepieciešams iet. Abām lēcām, kuras testēju, maksimālais diafragmas atvērums bija f/2,8, un tas bija gana daudz, lai panāktu apmierinošu “bokeh” efektu portretiem (par spīti tam, ka tās nebija portretu lēcas), un varēju droši fotografēt arī diezgan lielā tumsā, neraizējoties par to, ka man pietrūks gaismas.

Fotoaparātā iebūvētā attēla stabilizācija (IBIS) ļauj noķert diezgan asu attēlu, izmantojot arī diezgan lēnu slēdzi (pat 1/4 sekundes), bet jāatceras, ka tā ir tikai ar objektiem, kuri paši nekustas. :)

Runājot par attēla kvalitāti, salīdzinot abas lēcas, ir jāsaka tā, ka zoom lēcai parādās vinjetes efekts, fotografējot no 24mm līdz apmēram 45-50mm, bet, velkot vēl tuvāk, tas pazūd. Lēca fokusē ātri, un stingrais pietuvināšanas mehānisms ir izveidots tā, lai jūsu izvēlētais pietuvināšanas attālums nejauši nemainītos (tas tiešām stingri turas).

100mm macro lēcai asums ir izcils – no sīkumu fotografēšanas mazā attālumā līdz ainavām - viss ir skaisti ass un lietojams – tiešām izcili asa lēca. Vienīgais mīnuss macro lēcai – diezgan skaļš un ne ļoti ātrs fokusa mehānisms. Man nav lielas pieredzes ar macro lēcām, bet ja varu dot kādu padomu - ļoti piedomājiet pie tā, kādu diafragmas atvērumu lietot, un mēģiniet to aizvērt pēc iespējas vairāk, ja fotografējiet kaut ko ļoti tuvu.

No RAW failiem nav nekādu problēmu izvilkt pat gandrīz 2 stopus gaismas, nezaudējot kvalitāti – tas ir ļoti labs rādītājs, un tas padara iegūtos attēlus ļoti universālus. JPEG kvalitāte nav pati labākā, ko esmu redzējis, bet ja ISO turam diezgan zemu – arī JPEG ir izcili. Dinamsikais diapazons (Dynamic range) ir ļoti plašs.

Ādas toņi ir sarkanīgāki nekā dzīvē, bet kopumā toņi ir patīkami, un automātiskais baltā balanss strādā izcili. Fotografējot gan reizēm prasās ekspozīcijas kompensāciju pagriezt nedaudz uz mīnusa pusi, jo reizēm attēli tiek nedaudz pārgaismoti, bet tas ir tikai fotografējot ļoti mākoņainā laikā.

Astro foto

Viena no lietām, kas šo kameru izceļ, ir astro tracking funkcija. Ja jums patīk fotografēt zvaigznes, tad šī funkcija ir priekš jums. Šī funkcija palīdz uzņemt zvaigžņu fotogrāfijas bez zvaigžņu atstātajām “astītēm”, kas rodas, turot slēdzi vaļā ilgāku laiku un zvaigžņu pozīcijai mainoties, kamēr slēdzis ir vaļā. Pentax K1 Mii veiksmīgi tiek galā ar šo problēmu, nedaudz pakustinot sensoru līdzi zvaigznēm.

Lietošana

Ceļotājiem patiks arī kamerā iebūvētais GPS, lai pievienotu bildēm atrašanās vietu. Wi-Fi bilžu pārsūtīšanai un attālinātai kameras vadīšanai.

Tiem, kuriem patīk saglabāt savus attēla uzņemšanas uzstādījumus, patiks tas, ka uz kreisā kontroles slēdža var uzstādīt pat 5 lietotāja uzstādījumu režīmus. Interesanti likās tas, ka papildus standarta režīmiem (Aperature priority jeb diafragmas atvēruma režīmam, Shutter priority jeb slēdža ātruma režīmam) ir nācis klāt arī gaismas jūtības režīms, jeb režīms, kas mums ļauj pieregulēt tikai ISO, un ar pārējo kamera tiek galā automātiski – tādu es vēl nebiju redzējis, bet laikam, ja ir pieprasījums – ir piedāvājums.

Kopsavilkums

Izturīga kamera ar lielisku attēla kvalitāti, gatava profesionāļiem. Fokusēšanai ir šādas tādas aizķeršanās un tā varbūt nav izcila kamera sportam, jo tā uzņem tikai 4,4 kadrus sekundē, bet ainavām un produktu fotogrāfijai tā ir pat ļoti laba. Izcila fotografēšanai tumšos apstākļos. Ilgs baterijas laiks un ērti pieejamas kontroles. Kamera ir diezgan smaga, bet tā šķiet ļoti pamatīgi uzbūvēta ilgam mūžam un uzticamai kalpošanai.

Pentax K-1 Mark II

Apskata autors Kaspars Kalniņš (Instagram)

Visas fotogrāfijas uzņemtas testa laikā un ir Kaspara Kalniņa darbi.