Ja kadrs saulainā dienā ir pārgaismots, bet slēdža ātrumu negribat celt, jo pazudīs dabiskais kustības izplūdums, jautājums par to, kādu filtru izmantot video filmēšanai, kļūst ļoti konkrēts. Filtrs nav aksesuārs tikai “smukākai bildei”. Daudzos gadījumos tas ir tehniski nepieciešams instruments, lai saglabātu pareizu ekspozīciju, kontrolētu atspīdumus un panāktu prognozējamu rezultātu.
Video filmēšanā filtra izvēle gandrīz vienmēr sākas ar vienu no trim vajadzībām - samazināt gaismas daudzumu, mazināt atspīdumus vai radīt noteiktu vizuālo efektu. Tieši tāpēc nav viena universāla filtra, kas der visiem projektiem. Tas, kas strādā dokumentālai filmēšanai ārā, ne vienmēr būs piemērots intervijai studijā vai automobiļu video ar daudz atstarojošām virsmām.
Kādu filtru izmantot video filmēšanai dažādās situācijās
Praktiski visbiežāk video vajadzībām izmanto ND filtru. Ja filmējat ar klasisko pieeju, kur slēdža ātrums ir aptuveni dubults kadru skaitam sekundē, piemēram, 1/50 pie 25 fps, spilgtā dienasgaismā bez filtra ekspozīcija parasti būs par augstu. Ja gribat saglabāt atvērtāku diafragmu un kinematogrāfisku kustības raksturu, ND filtrs ir pirmais risinājums.
Savukārt polarizācijas filtrs ir noderīgs tad, ja problēma nav gaismas daudzums, bet gan atspīdumi uz stikla, ūdens, auto virsbūves vai mitrām virsmām. Tas var arī padarīt debesis piesātinātākas un lapotni kontrastaināku, taču video darbā ar to jāstrādā uzmanīgi. Pārlieku izteikta polarizācija dažās ainās izskatās nedabiski, īpaši, ja izmantojat platleņķa objektīvu.
UV filtrs video kvalitāti būtiski neuzlabo. Tas biežāk kalpo kā priekšējās lēcas aizsardzība pret putekļiem, skrāpējumiem un šļakatām. Daļai operatoru tas ir ikdienas aizsardzības slānis, citi no tā atsakās, lai samazinātu lieku stikla virsmu skaitu objektīva priekšā. Abas pieejas ir saprotamas, ja izvēlēts kvalitatīvs filtrs un zināt, kādos apstākļos filmējat.
Efektu filtri, piemēram, diffusion vai mist tipa filtri, ir atsevišķa kategorija. Tie mīkstina digitālo asumu, padara gaismu maigāku un var piešķirt attēlam kinematogrāfiskāku raksturu. Šie filtri nav tehniska nepieciešamība katram projektam, bet tie var būt ļoti vērtīgi reklāmas, portretu un muzikālu video uzņemšanā.
ND filtri - galvenais instruments video ekspozīcijas kontrolei
Ja jāatbild īsi, kādu filtru izmantot video filmēšanai visbiežāk, atbilde būs ND filtrs. Tas samazina gaismas daudzumu, kas nonāk uz sensora, nemainot krāsu balansu tik radikāli kā citi improvizēti risinājumi. Tas ļauj saglabāt izvēlēto slēdža ātrumu un diafragmu arī ļoti spilgtā vidē.
Fiksētie ND filtri ir pieejami dažādos stiprumos, piemēram, ND8, ND64 vai ND1000. Jo lielāks skaitlis, jo vairāk gaismas tiek bloķēts. To priekšrocība ir paredzams un stabils rezultāts. Trūkums - jāmaina filtri atkarībā no gaismas apstākļiem. Tas ir ērti kontrolētā filmēšanā, bet mazāk ērti dinamiskā reportāžas darbā.
Maināmie jeb variable ND filtri ir populāri videogrāfu vidū, jo ļauj ātri pielāgot tumšinājumu, pagriežot filtra gredzenu. Tas paātrina darbu, īpaši, ja filmēšana notiek mainīgā apgaismojumā vai ar gimbal. Tomēr lētākos modeļos var parādīties nevēlamas parādības - krāsu nobīdes, nevienmērīgs tumšums vai tā sauktais X raksta efekts pie maksimāliem iestatījumiem. Tāpēc variable ND izvēlē kvalitāte ir īpaši svarīga.
Ja filmējat ar dronu vai action kameru, ND filtriem ir vēl viena praktiska funkcija - tie palīdz saglabāt dabiskāku kustību, jo šajās ierīcēs spilgtā laikā slēdža ātrums bez filtra bieži kļūst pārāk īss. Rezultātā kustība izskatās nervoza un digitāli asa. Pareizi piemeklēts ND filtrs šo problēmu ievērojami samazina.
Cik stipru ND filtru izvēlēties
Universālas formulas nav, bet praksē bieži pietiek ar ND16, ND32 un ND64 diapazonu filmēšanai dienas gaismā. Ja filmējat ļoti spilgtā saulē ar atvērtu diafragmu, var būt vajadzīgs arī stiprāks filtrs. Ja pārvietojaties starp ēnu un sauli, variable ND var būt efektīvāks par vairāku fiksētu filtru komplektu.
Svarīgs ir arī objektīva diametrs. Ja izmantojat vairākus objektīvus, izdevīgāk bieži ir iegādāties filtru lielākajā vajadzīgajā izmērā un izmantot step-up gredzenus. Tas samazina kopējās izmaksas un vienkāršo komplekta loģistiku filmēšanas laukumā.
Kad video filmēšanai izvēlēties polarizācijas filtru
Polarizācijas filtrs nav obligāts katrā projektā, bet noteiktās situācijās tas dara to, ko montāžā pilnvērtīgi izlabot nevar. Tas samazina atspīdumus uz nemetāliskām virsmām, ļauj redzēt cauri skatlogam vai virs ūdens, kā arī palīdz sakārtot ainu, kur pārāk daudz vizuāla trokšņa rada gaismas atspulgi.
Produktu video, auto uzņemšanā, arhitektūras kadros un dabas ainās polarizators var būt ļoti vērtīgs. Tomēr jāņem vērā, ka tas arī samazina gaismas daudzumu. Ja jau tā filmējat vājā apgaismojumā, polarizācijas filtrs var radīt nevajadzīgu kompromisu starp ISO un ekspozīciju.
Ar platleņķa objektīviem jārēķinās ar nevienmērīgu efektu debesīs. Viena kadra daļa var kļūt būtiski tumšāka par citu, jo polarizācijas iedarbība mainās atkarībā no leņķa pret sauli. Fotogrāfijā tas reizēm ir pieņemami, video tas bieži izskatās traucējoši. Tāpēc polarizatoru labāk vērtēt pēc konkrētās ainas, nevis lietot automātiski.
Vai UV filtrs ir vajadzīgs video darbā
UV filtrs kā attēla kvalitātes uzlabotājs mūsdienu digitālajā video praksē vairs nav izšķirošs. Tāpēc jautājums nav par to, vai tas uzlabos krāsas vai asumu, bet gan par darba apstākļiem. Ja filmējat putekļainā vidē, pie jūras, pasākumos ar augstu mehānisku risku vai bieži maināt operatorus, aizsargfiltrs var būt pamatota izvēle.
Vienlaikus lēts vai optiski vājš UV filtrs var radīt atspīdumus, kontrasta zudumu un ghosting efektus pretgaismā. Tieši šeit rodas galvenais kompromiss. Aizsardzība ir noderīga, bet tikai tad, ja filtrs pats nekļūst par attēla kvalitātes problēmu. Profesionālā praksē biežāk izvēlas labas kvalitātes aizsargfiltru vai arī nelieto neko, ja vide ir droša un prioritāte ir maksimāli tīra optiskā ķēde.
Efektu filtri - kad tie tiešām palīdz
Ne katram projektam vajag diffusion filtru, bet noteiktā estētikā tas ir ļoti spēcīgs rīks. Šādi filtri maigi samazina digitālo asumu, izlīdzina ādas tekstūru un piešķir gaismas avotiem vieglu halāciju. Tas īpaši labi strādā portretos, reklāmās, mūzikas video un spēles īsfilmās, kur tehniski perfekti ass attēls nav vienīgais mērķis.
Te svarīga mērenība. Pārāk stiprs diffusion efekts var izskatīties uzspiests, īpaši 4K vai 6K ierakstā, kur skatītājs sagaida detalizētu attēlu. Daudzi operatori sāk ar vājāku intensitāti un tikai tad lemj, vai vajag izteiktāku efektu. Ja neesat pārliecināts, noma ir saprātīgs veids, kā pārbaudīt filtra raksturu pirms pirkuma.
Kā izvēlēties filtru pēc kameras un darba stila
Filtra izvēli nosaka ne tikai aina, bet arī kamera, objektīvs un filmēšanas temps. Ja strādājat ar hibrīdkameru bez iebūvēta ND filtra, ārējais ND bieži ir obligāts pirkums. Ja izmantojat kino kameru ar iekšējiem ND, vajadzība pēc skrūvējama ND samazinās, bet polarizators vai diffusion filtrs joprojām var būt aktuāls.
Run-and-gun darbam svarīga ir ātra pielāgošana, tāpēc variable ND bieži ir loģiskākā izvēle. Reklāmas vai inscenētā filmēšanā, kur gaisma ir stabilāka un kvalitātes prasības augstākas, daudzi dod priekšroku fiksētiem ND filtriem. Ja strādājat ar vairākiem objektīviem un matte box sistēmu, var būt lietderīgi skatīties arī uz kvadrātveida vai taisnstūra filtriem, ne tikai klasiskajiem skrūvējamiem variantiem.
Jāpievērš uzmanība arī pārklājumiem, rāmja materiālam un filtra biezumam. Slikts pretatspīdumu pārklājums rada problēmas pretgaismā, savukārt pārāk biezs rāmis platleņķī var radīt vinjetēšanu. Tās nav nianses tikai profesionāļiem. Tās ir lietas, ko redz gala materiālā.
Biežākās kļūdas filtru izvēlē
Visizplatītākā kļūda ir pirkt filtru tikai pēc cenas. Video darbā filtra optiskā kvalitāte ir tikpat svarīga kā objektīva kvalitāte, jo filtrs atrodas tieši gaismas ceļā. Ja filtrs rada krāsu nobīdi vai samazina kontrastu, to būs jākompensē ar papildu darbu krāsu korekcijā, un ne vienmēr tas izdodas pilnībā.
Otra kļūda ir cerēt, ka viens filtrs atrisinās visas situācijas. ND neatrisina atspīdumus tā, kā to dara polarizators, un polarizators neaizstāj stipru ND filtru ļoti spilgtā saulē. Trešā kļūda ir ignorēt objektīva diametru un sistēmas savietojamību. Rezultātā filtrs der vienam objektīvam, bet ne pārējam komplektam.
Ja filtru lietosiet regulāri un dažādos projektos, ir vērts skatīties uz to kā uz daļu no darba sistēmas, nevis atsevišķu sīkumu. Tas attiecas gan uz iegādi, gan uz nomu. Master Foto klientiem tas bieži ir praktiskākais ceļš - sākumā saprast uzdevumu, tad izvēlēties piemērotu kategoriju un tikai pēc tam konkrētu modeli.
Ja jāpieņem ātrs lēmums, sāciet ar jautājumu nevis “kurš filtrs ir populārākais”, bet “kāda problēma man kadrā jāatrisina”. Tieši no tā sākas pareiza filtra izvēle un stabilāks rezultāts filmēšanā.